ATRUNAS - viss griežas ap mani, citu vajadzības netiek ņemtas vērā.
💬 Piemērs: Anna stāsta draudzenei par grūtībām darbā, bet viņa atbild: "Eh, es arī esmu nogurusi! Man vēl vakar..." – saruna pārvēršas tikai par viņu.

PERFEKCIONISMS – nekas nekad nav pietiekami labi, pastāvīga vēlme pēc nevainojamības.
💬 Piemērs: Marta uzcep kūku, bet viņas vīrs komentē: "Nu jā, bet varēja būt skaistāks dekorējums."

KRITIKA – tiek izcelti tikai trūkumi, nevis stiprās puses.
💬 Piemērs: "Tu vienmēr kļūdies!", "Kāpēc tu tik neveikli dari?" – bērns vairs necenšas, jo jebkurā gadījumā tiks kritizēts.

KONTROLE – vēlme visu regulēt, neļaujot otram būt pašam.
💬 Piemērs: Māte nosaka, kādā veidā meitai jāsakārto istaba, pat kur jāliek grāmatas.

NEUZTICĒŠANĀS – pastāvīgs aizdomīgums, otra rīcības apšaubīšana.
💬 Piemērs: "Ko tu raksti telefonā? Kam tu zvani?" – partneris jūtas kontrolēts un nesaprasts.

PĀRMETUMI – vaina tiek uzlikta otram par visu.
💬 Piemērs: "Ja tu būtu laicīgi izdarījis, mēs nebūtu šādā situācijā!"

SALĪDZINĀŠANA – mērīšana pēc citiem, nevis cilvēka unikālajām īpašībām.
💬 Piemērs: "Tavs brālis vienmēr bija labāks skolā..." – bērns jūtas nepietiekams.

PRETENZIJAS – nekad nav pietiekami labi, pastāvīga neapmierinātība ar otru.
💬 Piemērs: "Tu nekad mani nesaproti!", "Tu vari taču izdarīt labāk!"

VAINOŠANA – otra nostādīšana atbildīgā lomā par visām problēmām.
💬 Piemērs: "Tu esi vainīgs, ka es jūtos slikti!" – ignorējot paša atbildību par savām emocijām.

KAUNINĀŠANA – otra likšana justies nevērtīgam par savu rīcību vai sajūtām.
💬 Piemērs: "Tev būtu jākaunas par to, ko tu pateici!"

AIZRĀDĪJUMS – nepārtraukta pamācīšana un nosodīšana.
💬 Piemērs: "Tā nevajadzēja darīt, vienmēr izdari visu nepareizi!"

NORĀDĪJUMI – nepārtraukta komandēšana, kas atņem otram patstāvību.
💬 Piemērs: "Ej tur, dari to, runā tā!" – bērnam nav iespēju pašam pieņemt lēmumus.

PAŠTAISNUMS – pārliecība, ka vienīgais pareizais viedoklis ir savējais.
💬 Piemērs: "Es esmu vecāks, un es zinu labāk!"